Par sevi – mani sauc Kristiāna Demčenko, esmu 37 gadus jauna. To, ka man patīk māksla sapratu jau bērnībā, tomēr tā, kā man padevās sports, tad ilgus gadus spēlēju volejbolu. Bet bieži pārlapoju mākslas grāmatas, kas mums mājās bija. Arī bērnu grāmatu ilustrācijas man ļoti patika, bet zīmēt pati neiedrošinājos. Kad bērni paaugās, vēlējos sevi pilnveidot un kad Kuldīgā notika krāsu mācības un gleznošanas kursi, es ar prieku tos apmeklēju. Tad pamazām sāku mēģināt gleznot. Ģimene mani atbalstīja, mudināja turpināt šo nodarbi, un es to brīvajā laikā ļoti labprāt daru. Dāvāju savus darbus tuviniekiem un draugiem.
Tagad ar nepacietību gaidu, kad Kuldīgā izveidos Mākslas akadēmijas filiāli. Mans sapnis ir tur mācīties glezniecību. Un ticu, ka sapņi piepildās…
