Esmu dabas bērns. Mīkstās sūnās un lapu čaboņā jūtos kā zivs ūdenī. Un arī par zirnekļu tīkliem matos es lieki nepārdzīvoju. Es mīlu dabu visās tās šķautnēs, tāpēc savos darbos attēloju to daudzveidīgi. Es gleznoju pirmkārt ar sajūtām un tikai pēc tam ar krāsām, jo arī krāsas – vispirms man ir sajūtas.
Ar gleznošanu sāku nodarboties intuitīvi, pašsaprotami, lai radoši izpaustu sevi. Visas savas prasmes esmu apguvusi un attīstījusi pašmācības ceļā – caur lielu pacietību un pārliecību – kas ir manas dzīves patiesais aicinājums.
